Latvijā tiek apsvērta jauna nodokļa ieviešana, kas būtiski ietekmēs plašu sabiedrības daļu, jo tas skars ne tikai dažādas tautsaimniecības nozares, bet arī uzņēmumus, kuri nodrošina digitālos pakalpojumus un straumēšanas platformas.
Šī nodokļa mērķis ir radīt papildu finansējuma avotu konkrētu produktu un pakalpojumu attīstībai, lai ilgtermiņā veicinātu inovāciju un stiprinātu nozares konkurētspēju. Ieviestais maksājums būs salīdzinoši neliels – tikai 3,5% apmērā no abonēšanas maksas –, turklāt atbildība par tā samaksu tiks uzlikta pašiem pakalpojumu sniedzējiem, nevis galapatērētājiem.
Neraugoties uz to, pieredze citās valstīs rāda, ka šādu nodokļu ieviešana bieži vien noved pie netiešām sekām, jo uzņēmumi mēdz kompensēt papildu izmaksas, paaugstinot savas abonēšanas cenas. Līdz ar to pastāv risks, ka arī Latvijā gala lietotāji izjūtīs šīs pārmaiņas, jo pat šķietami neliels nodokļa apmērs var kļūt par pamatu cenu pieaugumam. Tas savukārt var ietekmēt iedzīvotāju izvēli, samazinot abonēto pakalpojumu skaitu vai mudinot meklēt alternatīvas iespējas.
Svarīgi dīzeļdzinēju auto īpašniekiem – jauni noteikumi tehniskajai apskatei
Ideja par jauna nodokļa ieviešanu Latvijā pirmo reizi tika apspriesta jau pirms gada, un tolaik savu skatījumu sniedza arī juridiskā firma Sorainen,
Uzsverot vairākus nozīmīgus aspektus. Šobrīd tiek prognozēts, ka tā dēvētais Netflix nodoklis valsts budžetā gadā varētu ienest apmēram 600 tūkstošus eiro. Šie līdzekļi paredzēti, lai stiprinātu Nacionālā kino centra darbību un veicinātu Latvijas kino un seriālu attīstību, radot jaunas iespējas vietējiem producentiem un skatītājiem.
Jāatzīmē, ka nodoklis neattieksies uz tām straumēšanas platformām, kas jau šobrīd iegulda naudu vietējā kino nozarē un aktīvi atbalsta tās attīstību.
Līdz ar to, piemēram, Tet un Go3 lietotājiem papildu maksājumi nebūs jāparedz, jo šie uzņēmumi būs atbrīvoti no jaunā nodokļa un turpinās darboties esošajā kārtībā. Savukārt starptautiskajām platformām nāksies to piemērot, kas nozīmē, ka tām būs jāmeklē veidi, kā segt papildu izmaksas.
Pastāv reāls risks, ka šis izmaksu pieaugums atspoguļosies abonēšanas cenās, padarot tās dārgākas gala patērētājiem. Šāda situācija varētu ietekmēt ne tikai skatītāju izvēli, bet arī kopējos paradumus, kā sabiedrība patērē audiovizuālo saturu.
Šāds regulējums nav jaunums pasaules mērogā – šobrīd līdzīgi nodokļi darbojas jau aptuveni 20 dažādās valstīs, un katra valsts tos piemēro atbilstoši savām ekonomiskajām un kultūras prioritātēm. Tomēr to likmes ir būtiski atšķirīgas: Francijā šis nodoklis sasniedz pat 25% no abonēšanas maksas, kamēr Bulgārijā tā apmērs ir tikai 2%, kas uzskatāmi parāda, cik dažāda var būt pieeja šim jautājumam Eiropā.
Latvijas gadījumā paredzētā likme būs 3,5%, kas ir salīdzinoši mērena, taču tomēr pietiekama, lai radītu jūtamu efektu. Plānots, ka jaunais nodoklis stāsies spēkā šī gada vidū, un tas vienlaikus varētu ietekmēt pakalpojumu izmaksas lietotājiem, kā arī kalpot kā nozīmīgs atbalsts vietējās kino industrijas izaugsmei, nodrošinot tai papildu finansējumu un ilgtermiņā veicinot kvalitatīva satura rašanos Latvijā.
No 1.novembra būtiskas izmaiņas būvniecībā – kas būs jānorāda un ko tas ietekmes visvairāk
